Jak na śviet radziŭsia Janka, Jak zapłakaŭ mnoha-mała, – Pieła maci nad kałyskaj, A ziaziulka kukavała: Ku-ku, ku-ku, kiń dakuku! Śpi, sakołik! Ku-ku, ku-ku! Jak padros, padniaŭsia Janka, Jak haniać staŭ ŭ pole stała, – Na žalejcy hraŭ dzień ceły, A ziaziulka kukavała: Ku-ku, ku-ku, kiń dakuku! Pasi, statak! Ku-ku, ku-ku! Jak viałikim vyras Janka, Jak staŭ siejać ščyra, dbała, – Za siaŭboju pieŭ ab dołi, A ziaziulka kukavała: Ku-ku, ku-ku, kiń dakuku! Siej paletak! Ku-ku, ku-ku! Jak ni siejaŭ pilna Janka, – Ŭsio čahości nie stavała: Janka siejaŭ – ludzi žałi. A ziaziulka kukavała: Ku-ku, ku-ku, kiń dakuku! Žaci budzieš! Ku-ku, ku-ku! Jak starym-starym staŭ Janka, Jak pazbyŭsia siły ŭdałaj, – Baiŭ bajki-kazki ŭnukam, A ziaziulka kukavała: Ku-ku, ku-ku, kiń dakuku! Hodzie baić! Ku-ku, ku-ku! Jak chavałi ludzi Janku, – Hałasiłi mnoha-mała; . – A našto ž pamior ty, siejbit!.. A ziaziulka kukavała: Ku-ku, ku-ku, kiń dakuku! Śpi, sakołik! Ku-ku, ku-ku!
1921
|
|