Šumnyja biarozy Pabiałiŭ maroz. Chacieŭ by ja płakać, Dyj nia maju śloz. Chacieŭ by ja pieci Ab svajoj biadzie, Dyj mnie serca nyje, Piesieńka nia jdzie. Chacieŭ by, kab zimaŭ Strohich nie było, Kab zareła ciaham Letniaje ciapło. Chacieŭ by, kab dola U chatcy žyła, Kab z burłivaj rečkaj Niadola spłyła. Chacieŭ by, kab vola Hulała sa mnoj, Kab soniejka hreła, Jak hreje viasnoj. Ale, Boža miły! Dołi nie vidać, – Kajdany niavołi Na rukach źviniać. Niama viasny, sonca, Śvietłych dzion niama, – Marozam marozić Strohaja zima; Marozam maroziń, Śnieham adziaje, Na rabotu honić, Jeści nie daje. Ech, pajdu ja ŭ pole Dolečki šukać Z vostraju kasoju, Jak na sienažać. Oj, pajdu ja ŭ pole, Jak by na vajnu, Šukajučy volu, Šablačkaj machnu! Oj, pajdu ja ŭ cerkaŭ, Śviečačku kuplu, – Moža, zhinie hora, Jakoje ciarplu. Moža, ŭzojdzie dola Jaśnieńkaj zaroj, Moža, błiśnie soncam Vola nada mnoj!
[1905–1907]
|
|