Pieśni maje, pieśni! Smutkaŭ maich dzieci, Kałi ž vam čas pryjdzie Viesieła zapieci? Oj! svaju dy z vašaj Roŭnu dolu baču: Płačacie vy, pieśni, I ja z vami płaču. Chacieŭ by vas, pieśni, Zračysia, pakinuć, – Siłački ž mnie mała, Budu ŭžo tak hinuć. Vypłakaŭ vas sercam, Vyśniŭ vas dušoju, Bjučysia ź niadolaj, Bjučysia ź biadoju. I ciapier za mnoju Chodzicie vy ŭsiudach – I viasnoj patraŭcy, I ŭvosień pa hrudach, Pa śniahu zimoju, Pa zahonach letam; Vy mianie spaznałi Z horam, ź ludčym śvietam. Šmat čaho nahnałi Mnie ŭ dušu smutnuju, I jšče znaju, znaju, Šmat čaho pačuju. I tak mnie zdajecca, Kolki ni tužyci, Sa mnoj vy, ja z vami Viečna budziem žyci. Tolki, maje pieśni, Smutkaŭ maich dzieci, Kałi ž vam čas pryjdzie Viesieła zapieci?!
[1905–1907]
|
|